Romāna galvenajai varonei Inārai Svalbāra ir ilgu zeme – viņa vēlējusies tur nokļūt kopā ar draugu Edvartu, un par to ir sapņots gadiem. Tāda iespēja pienāk gluži negaidīti, taču viņa ar smagu sirdi atsakās, jo tieši tajā laikā jāpārcērt samezglojusies laulības dzīve. Ināras likteņa ironija izrādās pārāk drūma, jo jaunā sieviete nenojauš, ka uz Svalbāru tomēr nāksies doties. Diemžēl šim ceļojumam nepiemīt nedz romantiska jūsma, nedz jauneklīga bezbēdība. Turklāt arhipelāga lielākā sala Špicbergena ar tās galvaspilsētu Longjērbīeni, kur apmetas Ināra, kļūs par viņas dzīves pašām svarīgākajām krustcelēm. To būtiskākās iezīmes – sievietē vēl neiznīkušās cerības uz laimi līdzās šokējošam dramatismam un bīstamiem notikumiem tagadnē un pagātnē. Pēc tam kad Ināra ir iepazinusies ar sirsnīgiem vietējiem iedzīvotājiem, Ināra saprot, ka ziemeļos neviens nemēdz ierasties nejaušības pēc. Šie cilvēki viņai palīdz pārvarēt gan nomācošo tumsu, gan zaudējumu smeldzi un mokošās šaubas. Ināra sevišķi satuvinās ar kādu vitālu rudmati, tā ka starp abām sievietēm veidojas spēja, spēcīga draudzība – tā vismaz domā Ināra… Vismaz viens fakts rakstnieces, romānu “Soļi” un “Vēl viena dziļa ieelpa” autores Ivetas Rēdlihas biogrāfijā ir gana neparasts – viņa ir dzimusi Svalbārā, Norvēģijai piederošajā tālajā ziemeļu arhipelāgā. Tāpēc nemaz nav neparasti, ka rakstniece ilgi auklējusi ieceri sarakstīt grāmatu, kurā notikumi risinātos šajā eksotiskajā vietā, un tikko Apgādā Zvaigzne ABC izdots rakstnieces trešais romāns “Mānīgā ziemeļblāzma”, kura darbība risinās Svalbārā. Iveta Rēdliha savos romānos spilgti un gudri prot izgaismot vienu no aktuālajām sociālajām problēmām mūsu sabiedrībā – varmācību ģimenē, tāpēc izvēlējusies prozas žanru, kurā literārā tēlojuma triepieni ir biezi, drosmīgi, šokējoši – psiholoģisko trilleri. Par radošo procesu I. Rēdliha atceras, ka savā iztēlē viņa izstaigājusi neskarta sniega plašumus, izdzīvojusi polārās nakts valdzinājumu, izbaudījusi ziemeļblāzmas aizraujošo krāšņumu, izvizinājusies haskiju pajūgā, sastapusi varenus leduslāčus un notvērusi neaprakstāmi emocionālu sajūtu: “Esmu atgriezusies mājās!” Taču spraigajā romānā nostalģisku sajūtu ir maz, te dominē spriedze un nopietna iedziļināšanās slepkavas psiholoģijā.