Viss plašais tēlu un darbības norišu loks centrējas ap galveno varoni Žanu Valžānu. Žans Valžāns tiek notiesāts katorgā tāpēc, ka ir paņēmis klaipiņu maizes, lai remdētu postā nonākušās māsas nelaimīgo bērnu izsalkumu. Nokļuvis katorgā, izstumts no sabiedrības, viņš jūtas kā cilvēks, kas vētrā noskalots no kuģa un izmisumā noraugās pakaļ aizejošā kuģa ugunīm. Kad Valžānu, pusmūža vīru, no katorgas atbrīvo, viņa sirds no netaisnības un pārestībām kļuvusi cieta, jo arī tagad - brīvībā - viņa priekšā aizveras visas durvis. Vienīgi Diņas bīskaps Miriels neliedz viņam patvērumu. Bet naktī, prom iedams, Valžāns paņem bīskapa galda sudrabu (vienīgo vērtību, kas viņam vēl pieder, jo visu citu viņš jau ir atdevis nabagiem). Kad Valžānu notver, bīskaps pasaka, ka šīs lietas ir Valžānam dāvinājis, un iedod viņam arī sudraba svečturus. Šī skaidrā, cēlā mīlestība apvērš Žana Valžāna dvēseli. Viņš kļūst par cilvēku draugu un glābēju. Un Žana Valžāna rūpēs par citiem liktenis saista viņu ar Kozetes, Mariusa un citu romāna varoņu dzīves gaitām. Svečturus Valžāns glabā visu mūžu kā dārgāko talismanu, jo par tiem bīskaps ir nopircis viņa dvēseli.