Sens īpašums Umbrijā. Ilgus gadus glabāts noslēpums. Lielas mīlestības stāsts. Pēc tantes nāves Hanna dodas uz Itāliju, kādu Umbrijas ciemu, lai sakārtotu pārdošanai tantes māju. Nejauši atrasta senu vēstuļu kaudzīte pastāsta viņai daudz jauna par tantes Eli dzīvi un iezīmē sen glabātu noslēpumu, kas izmaina pašas Hannas dzīvi. Mateo visi dēvē par “ābolu vācēju”, jo viņš aizrautīgi kopj un audzē senas ābolu un bumbieru šķirnes. Šķiet, ka viņš par tanti Eli zina kaut ko vairāk, jo abus saistījušas īpašas draudzības saites, bet vai viņš būs gatavs to atklāt? Nekas nav aizmirsts, tas tikai dus zem klusēšanas plīvura... “Vēl šodien, kad eju pa mežu un zem maniem soļiem čab lapas, es domāju par mums, par to, kā mēs toreiz tur gulējām un mīlējāmies, par pašu pirmo reizi. Es domāju par zemes un koka smaržu un par atvasaras debesīm virs mūsu galvām, tik skaidrām un zilām debesīm...” Šīs rindiņas jaunā žurnāliste Hanna lasa savas tantes Eli vēstulē.