“Manai mammai ir milzīga mugursoma,” stāsta grāmatas galvenā varone – maza meitene. “Mammas soma nekad nav tukša. Kad viņa teic, ka soma ir tukša, es tāpat to nevaru pacelt. Tāpēc reiz es mammai jautāju: – Mammu, kāpēc tukša soma ir smaga? – Vai tad tu nezini? – viņa man atvaicāja. – Tā taču ir mammas soma. Un mammu somas nekad nav vieglas.” Kādā sestdienas rītā mamma ieaicina meitiņu virtuvē un izpurina un izkrata savu it kā tukšo somu, kuru vienmēr ņem līdzi, kad abas brauc ar velosipēdu uz bērnudārzu vai kur citur. Un tad izrādās, ka somā mitinās brīnumaini stāsti. Katrs priekšmets, katrs nieks, drupatiņa un papīriņš raisa atmiņas un atdzīvojas. Gulbja spalva stāsta par mammas rūpēm un siltu apskāvienu. Avīzē ietīts āķis atgādina, ka slieciņām un zivīm arī sāp. Saldējuma papīriņš apliecina, ka izdoma, rotaļas un kopā būšana spēj aizstāt veikalā pirktus našķus. Vai tas būtu skuveklis vai dezodorants, palielināmais stikls vai plāksteris, vai pat tikai krikumi un drupačas – ikvienam ir savs brīnums un vēstījums, kuru paņemt līdzi un ielikt savā pieredzes dārgumu somā. “Kādu dienu es sapratu, ka brīnumus var un vajag meklēt bez piepūles,” atzīst grāmatas autore Kristīne Ulberga. “Man nav auto, un labi, ka nav. Toties es daudz braucu ar velosipēdu, kas ir vislabākais dzīves skolotājs. [..] Es pieņemos spēkā, redzot, cik skaisti aust saule. [..] Pavasarī mēs ar meitu pirmās dzirdam, kad pamodušies putni. Migla mums ir cukurvate, bet vējš – tāds kā dieviņš, kam lūdzamies rimties.” “Kas mammai somā?” ir rakstnieces otrais darbs bērniem pēc 2021. gadā iznākušās “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus”. Kristīne Ulberga ir augstu novērtēta autore. Viņas romāns pieaugušajiem “Zaļā vārna” ieguvis Literatūras gada balvu, romāns “Tur” – AKKA/LAA Autora balvu, bet grāmata pusaudžiem “Es nelasu grāmatas” saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu.
