Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam Salīdzinājumā ar Latviešu literatūras vēstures izdevumu papīra grāmatā (1999), darba elektroniskā versija (2012) ir papildināta ar jauniem faktiem, konceptiem un tekstu analīzēm, tāpat tajā labotas faktu kļūdas un daži citi defekti. Autora priekšvārds: „Šī grāmata nav akadēmiska literatūras vēsture un tā nebūt nepretendē sakārtot literatūru pa plauktiņiem, ierādot katram autoram vietu, kāda nu viņam pienākas. Drīzāk manas Latviešu literatūras vēstures uzdevums varētu būt sniegt vienu no versijām atbildei uz jautājumu par to, kāpēc latviešu literatūra patlaban ir tieši tāda, kāda tā ir. Grāmatā aplūkots laikposms no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gada beigām. Īpaša uzmanība pievērsta XX gadsimta otrās puses literatūrai, kurai atvēlētas aptuveni divas trešdaļas no grāmatas kopapjoma. XX gadsimta literatūras vēsture uzlūkota kā piecu paradigmu maiņa. Pirmā – gadsimta sākumā. Otrā – divdesmitajos gados. Trešās pārbīdes aprises iezīmējās trīsdesmito gadu nogalē, taču to pārtrauca padomju un vēlāk vācu okupācija. Ceturtā sākās sešdesmitajos gados. Un, visbeidzot, piektā pārbīde sākās astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā – un pašreizējo literatūru ir radījusi tieši šī paradigma. Teksts rada tekstu, literatūra rada literatūru. Tāpēc, apcerot literāro procesu, Latviešu literatūras vēsturē vispirmām kārtām esmu runājis nevis par autoru biogrāfijām vai parādībām sociālajā dzīvē, bet gan par tiem specifiskajiem elementiem, kas atšķir literatūru no jebkuras citas cilvēka darbības sfēras. Literatūra uzlūkota kā poētiska parādība ar savām likumsakarībām un savu vērtību orientāciju. Ja patīk, šo likumsakarību meklēšanas un formulēšanas ceļu var uzskatīt arī par Latviešu literatūras vēstures sižetu. Literatūra „kā tāda” neeksistē. Literatūra „kā tāda” ir nedzīvu ķieģelīšu rindas grāmatplauktos. Literatūra pastāv tikai attiecībās. Starp autoru un viņa radīto tekstu. Starp tekstu un lasītāju. Starp tekstu un kritiku. Starp autoru un kritiku. Un tā tālāk. Visi šie impulsi ir grūti fiksējami un pakļaujas visdažādākajām likumsakarībām. Tāpēc, ja literatūrkritiska darba autora mērķis ir nevis faktu apkopošana, bet procesa analīze, visaptverošu un objektīvu literatūras vēsturi nemaz nav iespējams uzrakstīt. Var radīt tikai savu versiju. Šī grāmata ir mans stipri subjektīvais skatījums uz latviešu literatūras vēsturi – dialogs un dažbrīd arī liela jautājumzīme.”