Mazas kalnu pilsētiņas mieru un labklājību nodrošina magi, kas bez pūlēm valda pār vienkāršo cilvēku prātiem. Kuram gan pietiktu nekaunības apdraudēt šo gadsimtos iedibināto kārtību? Tad pilsētā ierodas noslēpumainā svešzemju ceļotāja Vega. Jau nākamajā rītā viņa tiek atrasta netālu no sudraba raktuvēm blakus mirušam magam. Ja tā ir slepkavība, tad Vega nav vienīgā aizdomās turamā – bet, šķiet, vienīgi viņa pati vēlas noskaidrot, kas patiesībā noticis. Iespēja nogalināt burvi – tas taču ir bijis viņas sapnis jau kopš bērnības... Arvien jauni notikumi atklāj gan senus nodarījumus, gan jaunas kaislības. Mirušie nepiedod... Un, šķiet, piedot nespēj arī dzīvie. “Ievas Melgalves romānā „Mirušie nepiedod” lasītājus negaida kārtējā episkā cīņa starp labo un ļauno, kārtējais pasaules glābšanas stāsts. Iztiekot bez žanra klišejām, Melgalve ir radījusi prasmīgi veidotu un oriģinālu darbu, kurā svarīgākā loma ir interesantai mijiedarbībai starp īpatnēju pasauli un tikpat īpatnēju galveno varoni.” Dainis Leinerts, literatūrkritiķis “Mums šajā lielbudžeta filmas cienīgajā notikumu, cīņas un noslēpumu atmosfērā ir dota iespēja uzmanīgi izsekot cilvēka psiholoģijas pētījumu procesam, kuru autore vada, lietojot fantāzijas žanra maģiskos instrumentus. Varam iedomāties, ka piedalāmies seno domātāju un praviešu, atkal modernajā pasaulē atdzimušo druīdu teatrālajos rituālos. Mūsu acu priekšā intelektuālas formulas pārvēršas mākslas tēlos, simbolos, un visi poētiskie atribūti ir stingri sakārtoti loģiskās sistēmās. Tāda ir modernā pasaka.” Kristers Stiebris, rakstnieks Rakstniece Ieva Melgalve (1981) raksta gan latviešu, gan angļu valodā. Vairums viņas darbu top fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanros.

Bruonu pilsētā Grāa noslēpumainā kārtā tiek nogalinātas vienkāršo ļaužu sievietes un pat kāda jauna burve. Kurš ir vainīgais – galvaspilsētas mags Rems vai svešzemniece Vega, kura kopš ieceļošanas šajā pilsētā ir centusies turēties savrup? Vadošajiem burvjiem taisnīgums nav svarīgs – viņiem pietiek ar to, ka izdzīvo viens. Stiprākais, viltīgākais, izturīgākais. Un tādēļ Vega un Rems cietuma noslēgtībā izcīna klusu un nežēlīgu cīņu, ik mirkli saskaroties ar briesmīgāko sodu, ko iespējams piespriest magam: vientulību. Vai Vega spēs saglabāt veselo saprātu, vēl reizi pārdzīvojot pēdējo mēnešu notikumus – pārāk īso un mulsinošo draudzību ar Ogvenu, Grāas maģiju, kurā vienkāršo cilvēku pazemošana kļūst par aizraujošu spēli, un bijušā – vai varbūt esošā? – vīra Dāra pēkšņo ierašanos Grāā šķietami tikai tādēļ, lai liecinātu pret Vegu? „Mājas bez durvīm” ir turpinājums grāmatai „Mirušie nepiedod” (2013), bet to var lasīt, arī nezinot pirmās grāmatas notikumus. Pietiks ar to, ka zināsiet – šajā pasaulē emocijas ir maģija, un šī maģija spēj gan izglābt, gan nogalināt.