- Vai visi zēni ir tik stulbi jocīgi? - Inesei nevilšus paspruka. -Jocīgi? - Mārtiņš, par to stulbumu it kā nesadzirdējis, pārprasīja, bet neizskatījās apvainojies. Nedaudz apjucis gan. Tāpēc Inese teikto precizēja: - Tik jocīgi, ka…...visu izlasīto paši vēlas piedzīvot. Un tic tam! - Vai tad meitenes tādas nav?- Mārtiņš nekavējās ar pretjautājumu. “Kāpēc stāsta darbība notiek tieši pagājušajā gadsimta 60.gados? Vai tad mūsdienās nav iespējamas iekulties līdzīgos piedzīvojumos un ķezās? Ja kāds ir tāds dēkainis kā Mārtiņš, tad arī mūsdienās, visticamāk, viņam dažādi piedzīvojumi nepaiet secen. Tomēr vēl gribētos piebilst, ka tajā laikā, kad notiek šī stāsta darbība, cilvēku dzīvē daudz lielāka no zīme bija izlasītajām grāmatām. Un neviens vien lasītājs izlasīto un pārdzīvoto vēlējās pēc tam atkārtot arī dzīvē.” Māris Rungulis. Māksiniece un maketētāja Elīna Brasliņa.