Kaut gan viņa bija piedzimusi kā suņu meitene, iespējams, viņa bija cilvēku meitene. Jo viņa juta savas saimnieces silto un skumjo sirdi, kā to jūt cilvēki. Un viņa saņēma tik lielu cilvēkmīlestību, ka suņa sirdī vien tai bija par maz vietas. Tāpēc Frīdas sirds pamazām kļuva par cilvēka sirdi. Šī grāmata ir veltījums Dzilvēkam. Tā nav drukas kļūda. Dzīvnieks un cilvēks: stipra un uzticama vienība. Noras Ikstenas gaiši vienkāršie stāsti, Vilipsōna dauzonīgie “suneti” un ilustrācijas šoreiz dod vārdu Viņiem – uzticamiem un mīlošiem visa mūža garumā. Pipars, Stella, Mona, Frīda, Pērkons, Herolds... Katrā stāstā, Dzilvēkam atrodot savu otro pusi, no debesīm krīt zvaigzne. Un katru reizi caur suņa sirdi runā cilvēka sirds.