Prozaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993). Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls. Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis. 1959–1970: Kārlis Bendrups. Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms. Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru. 1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā. Dzejoļu krājumi 1963: "Putni laižas pret vēju". Stāsti 1966: "Stāsti par laimi". 1967: "Vistu elks". 1969: "Smagās sirdis". 1970: "Mans pavasaris". 1970: "Brigitas brīnums". 1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973). 1977: "Soļi". 1980: "Atgriešanās". 1987: "Visu rožu roze". 1992: "Vecis". 2001: "Masku teātris". Romāni 1970: "Direktora klints". 1976: "Bailes". 1983: "Signe". 1993: "Rēgi". 1999: "Enijas bize". 1999: "Zem Marsa debesīm". 2000: "Nārbuļu dēli". 2002: "Mantinieki". 2005: "Atraidītā sindroms". 2009: "Meitene no nekurienes". 2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri). Videoromāns 2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri). Proza bērniem 1964: stāsts "Putenī". 2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols". Autobiogrāfiskā proza 2011: "Koka kāja, Kapu māja". Ārzemju autoru darbu atdzejojumi No krievu valodas 1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi). 1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu). Darbība kinodramaturģijā 1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs). 1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis). 1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis). 1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).