"Berlīne" ir Kupriša pirmais krājums, un tajā iekļauti 22 dažādu laika posmu stāsti – labākais no jau periodikā publicētā, kā arī iepriekš publikai neatrādīti oriģināldarbi, starp kuriem ir arī garstāsts Berlīne. Grāmatas redaktore literāte Laura Brokāne par Kupriša darbiem saka: “Viņa prozai piemīt kāda smalka nepareizība, kas ikdienišķajās, šķietami autobiogrāfiskajās situācijās ienes neskaidru spriedzi un absurda noskaņu. Arī valodas lietojums Andra Kupriša tekstos pakļauts šai nobīdei, izsakot, piemēram, atsvešinātību vai netipisku laika uztveri. Berlīne apliecina, ka melanholiskam un ironiskam vērojumam ir vieta arī Latvijas jaunākajā literatūrā." Savukārt teicējs kādā no Kupriša stāstiem apgalvo: "Esmu ne tikai krietni talantīgāks par daudziem citiem maniem vienaudžiem, bet arī krietnāks. Esmu karstasinīgs un temperamentīgs. Esmu ar karstu sirdi un vēsu prātu. Esmu ļoti ekstraverts cilvēks, tikai man nepatīk to izrādīt. (..) Katrs mans vārds trāpa vietā, par kuras pastāvēšanu citi pat nenojauš, nemaz nerunājot par spēju tai tuvoties. Katrs mans vārds ir poētiskās patiesības pārpilns. Taču katram vārdam ticēt nedrīkst."