Sev raksturīgajā kairinošajā dramatismā Rukšāne jaunajā darbā turpina dzimtas stāstu, kas kļuva par vienu no lasītākajiem Latvijā jau iepriekšējās divās grāmatās: Krieva āda un Džikī. Šoreiz Rukšāne romānu veido ap divu jaunu dzimtas sieviešu – māsu Annas un Leas – dzīvesstāstiem brīvību atguvušajā valstī. Absurdi bagātās baņķiera un politiķa kundzes Annas drāma iepretim jaunās karjeristes Leas drāmai. Autore līdz elkoņiem iebrauc deviņdesmito gadu matērijās – smaržās, garšās, krāsās, skaņās. Šajā elektrizētajā mīklā var līdzi kā apburts mīcīties arī lasītājs – gan tas, kuram tolaik jau bija pašam savs “sekss un rokenrols” un ir, ko atcerēties, gan tas, kurš īsti nezina vārdu “peidžeris” vai “auģiks” nozīmi. Cita starpā Rukšānes jaunajā grāmatā interesanti vērot ļoti dzīvās un ļoti īstās tā laika sievietes – kādas bija viņu sociālās lomas un identitātes apziņa un kā tā mainījusies vien divdesmit, trīsdesmit gadu laikā. “Arhaiski! Bet tā patiešām bija!” gribējās iesaukties vairākkārt.